Foto no personīgā arhīva.

Par darbu ar pirmsskolas skolotājiem stāsta Ozolnieku Pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” vadītāja Laura Klegere-Dortāne, kura ir arī jauno pirmsskolas skolotāju kuratore Indukcijas gada projektā. 

Kāpēc darbojies izglītības nozarē? Pastāsti, kā nonāci šajā nozarē un kas tevi tajā saista?

Vēlos minēt trīs svarīgus faktorus, kas virzījuši manas izvēles pedagoģijas nozarē. Paaudžu mantojums – manā ģimenē liela daļa cilvēku ir saistīti ar izglītību, dažādās jomās. Dzīvoju vidē, kur izglītība un tās ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti ir kā vērtība. Mans vecaistēvs Ilmārs Žanis Klegeris, piemēram, savas pedagoģiskās darba pieredzes laikā ir bijis gan skolotājs, gan skolas direktors, pakāpeniski izaugot līdz asociētam profesoram, kā arī ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni izglītības un pētniecības jomā. Paps (tā mēs ģimenē viņu dēvējam) savas dzīves laikā ir bijis inovāciju meklētājs, izzinātājs, nezināmā pētnieks un vienmēr cilvēcīgi tuvs. Līdz ar to vide, kurā es esmu uzturējusies un uzturos, ir ar pārliecību, ka izglītība ir vērtība, tā ir dzīvesveids, būt ikdienišķā meklējumā pēc vēl nezināmā.

Esmu trīs bērnu mamma, bērni ir mani skolotāji. Ir skaidrs, ka mēs esam tie, kas veidojam sabiedrisko telpu, kurā uzturamies paši un uzturēsies mūsu bērni. Kādā kvalitātē un ar kādu atbildību mēs to darām – tas ir atkarīgs no mums. Esmu novērojusi, ka bieži mēs iesprūstam sistēmā un tad darbības, ko veicam, ir ar pakļautības sajūtu. Ir otrādi: mēs esam tie, kas veido sistēmu, ja tā nav mums ērta, tad tikai mūsu spēkos ir to mainīt.

Izglītība ir vienīgais resurss, kas veido mūsu nākotnes sabiedrisko telpu, tā ir spēja pieņemt atšķirīgo, spēja analizēt, apšaubīt ienākošo informāciju un izdarīt personīgus, konkrētai situācijai, notikumam atbilstošu secinājumus, rīcības, vārdus. Tāpēc manī ir sajūta, ka varu ko dot, veidojot šo nākotnes sabiedrību. Šo un arī citu faktoru rezultātā, es esmu tur, kur es esmu. Tā ir misija.

Kas tevi motivēja kļūt par jauno skolotāju kuratoru?

Esmu cilvēks, kam konstanti ir vēlme, iekšējā nepieciešamība audzēt savu personīgo kapacitāti un paplašināt savas varēšanas iespējas. Kad es redzu, ko kādā vietā esmu izdarījusi un cikls aiziet, man gribas kaut ko jaunu, un es uzsāku meklējums. Es šo sadarbību redzu kā izaicinājumu savas personības paplašinājumam telpā, varēšanā, zināšanu uzņemšanā un atdošanā. Tā misijas izjūta, kura manī ir – turpināt dot, bet nu jau citā rakursā. Vēl viens izaicinājums ir izzināt izglītības kopumu, apjaušot kopējo Latvijas perspektīvu izglītībā.

Darbojoties Indukcijas gada projektā ar jaunajiem pirmsskolas skolotājiem jau vairāk kā četrus mēnešus, kā šobrīd saredzi, kāds atbalsts jaunajiem pirmsskolas skolotājam ir visbūtiskākais? Ko viņi visvairāk novērtē un kā pietrūkst?

Tikšanās reižu laikā fokuss ir uzņēmis virzību savas personības dziļākā iepazīšanā. Kopā ar dalībniecēm meklējam autentiskumu izjūtās, jo tas ir pamats patiesām, uz cilvēku vērstām attiecībām sadarbībā ar apkārtējiem, bērniem.

Šobrīd reālākais atbalsts ir vides iekārtojums, kas nav tikai fiziskā vide, bet arī sociāli emocionālā vide, ko šobrīd aktuāli uzsvērt pat vairāk. Bieži vien sociāli emocionālā vide ir faktors, kurš cilvēkiem “velkas” līdzi no viņu dzīves pieredzēm – destruktīva komunikācijas kultūra, kuru mēs paši veidojam un attiecīgi bērniem nākas to piedzīvot. Ar dalībniecēm sākam ar redzamo, fizisko daļu, braucot pieredzes apmaiņā viena pie otras, daloties ar materiāliem. Savukārt darbsemināros mēs ļoti daudz runājam par sociāli emocionālo vidi un kultūru. Izmaiņu sākums ir katra personīgā, iekšējā transformācija.

Klātienes tikšanās, “dzīva” procesa piedzīvošana ir tas, kas visefektīvāk dod ieguldījumu jaunajiem pirmsskolas skolotājiem. Tāpēc arī dalībnieces brauc uz Ozolnieku Pirmsskolas izglītības iestādi “Zīlīte” un aicina kolēģus, jo ir lietas, ko nav iespējams izstāstīt, tas ir jāredz un jāpiedzīvo, lai vēlāk to reproducētu savā darbā.

Kas sniedz jaunam skolotājam stabilu pamatu ikdienā un pārliecību par savu darbu?

Pārliecība par sevi! Caur personīgi piedzīvoto secinu, ka situācijās, kur mūsu sirdsbalss jeb intuīcija saka, ka kaut kas nav kārtībā, ir jārīkojas! Piemēram, situācijās, kad redzam, ka kāds kliedz uz bērniem, bieži mēs kā kolēģi noklusējam, nereaģējam uz destruktīvām rīcībām. Aicinu būt proaktīviem sev nepieņemamos brīžos, rīkoties, sākt ar sevi! Reaģēt, nevis noklusēt un piedzīvot iekšēju vilšanos, šaubas, bailes. Runa ir par cieņpilnu komunikāciju, nevis, kā tas reizēm tiek traktēts, kolēģa “nodošanu”. Proaktivitāte “neērtās” situācijās ir cieņa pret otru cilvēku un pret sevi, un pret visiem pārējiem, tā ir palīdzības sniegšana. Šis ir mans lielais uzdevums šogad, nodot šo vēstījumu par paradigmas maiņu.

Vēl ir mazās lietas, kas sniedz pārliecību par sevi un savu darbu – sakārtota, bērnu interesēs vajadzības balstīta materiālā vide, darborganizācijas formu pielietojums. Tikšanās reizēs kā viena no metodēm, ko dalībniecēm izmantot ikdienas darbā, tiek demonstrēti klusuma vingrinājumi. Dalāmies savstarpēji ar vērtīgo. Veselums, pilnība sastāv no mazām detaļām, skolotāja uzdevums tās apkopot un ieviest ikdienas darbā.

Kas ir vajadzīgs, lai skolotājs justos iederīgs un apmierināts ar savu darbu?

Tiem, kas ir studējoši, ir jānokļūst veiksmīgā, praktizējošā vidē, kurā viņi jūtas droši. Pēc pieredzes secinu, ka jebkurā izglītības posmā būtu vēlams strādāt cilvēkam, kuram ir pabeigta augstākā pedagoģiskā izglītība – speciālists savā jomā. Un studiju laikā prakses sadaļa – atbilstošā izglītības iestādē – ir atslēgas vārds. Manuprāt, universitātēm, kuras sagatavo pedagogus, ir jābūt ļoti labam sadarbības tīklam ar izglītības iestādēm, kur universitāte zina, kas notiek izglītības iestādē, un šī izglītības iestāde savā darbā nes tās vērtības, par kurām mēs iepriekš runājām. Ir jāsakrīt vērtībām. Un kas gan ir svarīgāka vērtība kā cilvēks!

Kāds būtu tavs novēlējums jaunajiem pedagogiem?

Šīs sarunas kontekstā varu teikt – situācijās, kurās sirdsbalss saka – šis nav O.K. – reaģē! Esi proaktīvs un iesaisties, rīkojies atšķirīgi, autentiski! Man šķiet, ka tā ir viena no pamatvērtībām – ja būšu autentisks – tā patiesi dziļi, tad arī varēšu vērtības nodot bērniem gan fiziskās vides ziņā, gan sociāli emocionālās vides un komunikācijas ietvarā. Patiess, autentisks un proaktīvs!

Visiem vienādā tempā ritošajā laikā, sakārtojot prioritātes, atcerēties par sevi!

Tātad svarīga ir drosme sekot sirdsbalsij, nevis baidīties un piemēroties tam, kas šķiet aplams.

Jā.

 

Par Indukcijas gada projektu

Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas” (Nr. 4.2.2.7/1/23/I/001) īsteno projekta vadošais partneris Latvijas Universitāte un projekta partneri Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Projekta mērķis ir  sniegt indukcijas gada atbalstu pedagoģijas studiju absolventiem pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu pedagoga profesijā. 

Dalīties

Saistītais saturs

Turpinās jauno pedagogu indukcijas gada atbalsta projekts
09.02.2024.

Turpinās jauno pedagogu indukcijas gada atbalsta projekts

Indukcijas gada projekta dalībnieki atskatās uz līdz šim gūto pieredzi
22.01.2024.

Indukcijas gada projekta dalībnieki atskatās uz līdz šim gūto pieredzi

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Liepājā?
07.03.2023.

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Liepājā?