No viesdocētāja ESF projektā par mācībspēku Latvijas Universitātē. Pieredzē dalās asociētais profesors Jānis Priede

Projekta gaitas atskaite 2022. gada augusts – 2022. gada oktobris

Kāda bija Jūsu motivācija iesaistīties projektā?

Es vēlējos mainīt kaut ko savā ikdienas rutīnā. Biju bijis prom no Latvijas jau aptuveni piecpadsmit gadus, šajā laikā šurp atbraucu tikai dažas reizes gadā. Projekts deva iespēju pamainīt darba vidi, atgriezties Latvijā un strādāt kopā ar maniem bijušajiem kolēģiem.

Kā Jūs raksturotu darbu viesdocētāja statusā?

Uzsākot darbu kā viesdocētājam, viens no personīgajiem izaicinājumiem man bija lasīt kursu latviešu valodā. Kaut gan latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, mācību procesā to nebiju lietojis diezgan sen, tādēļ pa laikam runā iesprūk pa kādam angļu vārdam, par ko gan jūtos mazliet neērti.

Kopumā man tā noteikti ir interesenta un ļoti patīkama pieredze. Manuprāt, vērtīgākais šajā procesā ir pieredzes apmaiņa ar kolēģiem. Tā abām pusēm nodrošina bagātināšanos – savstarpējās diskusijās rodas kaut kas jauns un radošs. Koventrijas Universitātē, kurā strādāju pēdējos gadus, ir citas tradīcijas, daudzas lietas tiek darītas citādāk, diskusijās ar kolēģiem cenšamies rast iespējas no abām praksēm ņemt labāko.

Ar ko atšķiras studenti Latvijā un Lielbritānijā?

Savus kursus mēģinu veidot kā sarunu ar studentiem, kas nozīmē, ka ir vajadzīga būtiska iesaiste un atgriezeniskā saite no studentu puses. Mani kolēģi brīdināja, ka Latvijā šādu pieeju nebūs tik viegli īstenot. Pirmajā gadā tas izdevās. Šogad studenti ir mazliet citādāki – daži iesaistās, daži nē. Pirmdien manu lekciju hospitēja daži kolēģi, viņu ierosinājums bija, lai es vēršos nevis pie visiem, bet pie konkrētiem studentiem. Man, savukārt, šādu pieeju, ka nepieciešams izcelt kādu konkrētu studentu un norādīt tieši uz viņu, nav tik viegli pieņemt un labāk liekas runāt ar visiem kopā, nevēršoties pie viena konkrēti. Domāju, tas ir atšķirīgas kultūras jautājums. Latvijā studenti ir ļoti atbalstoši un izpalīdzīgi – ja es kļūdos un pasaku nepareizi, viņi mani palabo, dažkārt parunājām par pareizo terminoloģiju. Jaunā paaudze ir stipri internacionāla un homogēna, daudz kur līdzīga. Varbūt Latvijas studenti ir nedaudz atturīgāki nekā mani studenti Lielbritānijā. Koventrijas Universitātē auditorija bija internacionālāka – puse vietējo un puse starptautisko studentu. Esot tur, man ir bijusi iespēja mācīt arī diezgan daudz studentu no Latvijas. Parasti tie ir bijuši arī vieni no labākajiem maniem studentiem.

Kādas ir lielākās atšķirības starp darbu Koventrijas Universitātē un darbu Latvijas Universitātē?

Salīdzinot abas pieredzes, Latvijā pasniedzējiem ir lielāka akadēmiskā brīvība un autonomija nekā Koventrijas Universitāte, kurā katra procedūra ir daudz vairāk reglamentēta.  Man patīk tas, ka šeit ir vairāk vietas jaunradei. Tāpat ir pieejams papildu atbalsts mācību procesā. Kursā, ko lasu, man ir ļoti kvalificēts palīgs – doktorants Kirils Surovovs. Vēl viena būtiska atšķirība – šeit ir krietni mazāk studentu, kas dod iespēju izveidot individuālu kontaktu.

Koventrijas Universitātē bija ieviesta daudz lielāka kolēģu savstarpējā kontrole. Piemēram, gatavojot eksāmenus un liekot atzīmes, kādu daļu eksāmena darbu pēc tam, kad tie ir izlaboti, pārskata arī kāds no kolēģiem. Biju pārsteigts, ka šeit mans asistents pats var sastādīt daļu eksāmena uzdevumu un pats arī realizēt eksaminācijas procesu. Būtiska atšķirība ir arī eksāmenu norisē, ja Koventrijas Universitātē lielākā daļa eksāmenu notika rakstiski, tad šeit – mutiski. Šajā ziņā gan uzskatu, ka rakstiskā forma ir objektīvāka un dokumentētāka, tajā ir mazāk subjektīvisma, kas dažreiz rodas mutiskas sarunas ar studentu laikā. Rakstiskā eksāmenā ir iespēja vairāk fokusēties uz praktisko iemaņu pārbaudi, risinot konkrētus uzdevumus un problēmas, nevis tikai atstāstot teoriju.

Vēl viena liela pārmaiņa man bija tā, ka mācību procesā bija jāatsāk izmantot tāfele, kuru pēdējos desmit gadus nebiju lietojis.  Kad Koventrijas Universitāte uzcēla jauno ēku, kas ir savā ziņā līdzīga LU Zinātņu mājai, tika nolemts, ka pāriesim uz mācībām tikai izmantojot digitālos ekrānus, līdz ar to lielākā daļa lekciju tiek gatavotas prezentāciju veidā. Šeit bija jāatgriežas pie krīta tāfeles. Sākumā tas pat likās nedaudz biedējoši, bet mācību procesā izrādījās ļoti iederīgs risinājums.

Viens no projekta mērķiem ir LU akadēmiskā personāla atjaunotne, piesaistot ārvalstu pasniedzējus. Sākot strādāt, konstatēju, ka personāla ataudze ir ļoti aktuāla problēma Latvijas Universitātē, arī mūsu fakultātē ir diezgan daudz kolēģu virs pensijas vecuma. Liela problēma šeit ir pastāvošā atalgojuma sistēmas, kas nav īsti konkurētspējīga – nereti tā ir loterija, kurā cilvēku algas lielā mērā ir balstītas uz projektiem. Lielbritānijā ir ilgtermiņa amata vieta ar pamatalgu, un projekti ir kā papildu darba pienākums. Es saprotu, ka Latvijā arī par to tiek domāts. Manuprāt tai ir jābūt prioritātei, ja mēs vēlamies nodrošināt mācību procesa kvalitāti un piesaistīt kvalificētus cilvēkus. Tas sevišķi skar arī jaunos cilvēkus – ja pēc kāda projekta seko neveiksmīgs periods, kurā projektu nav, šis cilvēks ir spiests meklēt darbu citur. Atalgojuma jautājuma sakārtošana ir ļoti būtiska, lai uzturētu akadēmiskā personāla profesionalitāti un kvalitāti.

Vai, šeit strādājot, ir izdevies ieviest kādas izmaiņas?

Pētniecības ziņā viena no pieredzēm, kuru cenšos pārnest uz Latvijas Universitāti, ir datormodelēšanas vajadzībām ieviest grafisko procesoru datorus. Sākotnēji šādi datori bija paredzēti, lai spēlētu videospēles vai skatītos filmas, bet tie ir ļoti efektīvi izmantojami matemātiskajai modelēšanai, jo pēc savas būtības ir miniatūri superdatori, kuri satur daudzus tūkstošos parasto procesoru, un ļauj paātrināt aprēķinus vairākus desmit reižu – aprēķinus, kas uz parastā datora prasītu vairākus mēnešus, uz šāda datora iespējams veikt dažās dienās. Sākotnēji atvedu un piedāvāju kolēģiem lietot savu veco tehniku. Šobrīd veiksmīgi esam uzsākuši LU Fonda un “MikroTik” finansētu projektu “Uz moderniem grafikas procesoriem balstītas datormodelēšanas tehnoloģijas ieviešana LU”, kura laikā plānojam iegādāties jaunu, jaudīgu datoru, kas tiktu pievienots universitātes kopējam tīklam. Pēc projekta īstenošanas ieguvēji būs gan Latvijas Universitātes darbinieki, gan studenti, kas pēc tam varēs izmantot šo tehnoloģiju savos pētījumos.

Visas aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta Nr.8.2.2.0/18/A/010 "Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē" ietvaros.