Akadēmiskais centrs
“Šobrīd globālās izglītības tendence ir caurviju prasmju iekļaušana izglītības sistēmā. Pie tā strādājam arī mēs, veidojot kompetenču pieejā balstītu mācīšanās procesu kā vienu no izglītības reformas stūrakmeņiem visos izglītības līmeņos. Augstākās izglītības joma šajā procesā ir gājusi vistālāk, jo tā ne tikai attīsta caurviju prasmes, bet jau izvērtē tās pētījumā “Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā”. Es noteikti aicinu dalīties ar šī pētījuma rezultātiem gan Latvijas mērogā, gan starptautiski,” novērtējot pētnieku veikto, projekta 1. kārtas noslēguma seminārā aicināja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un projekta vadītāja profesore Zanda Rubene
Savukārt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, uzrunājot semināra dalībniekus, norādīja: “UNESCO uzsver, ka caurviju kompetences ir kā navigācijas instruments, kas izglītībā palīdz atrast ceļu, lai mēs spētu noorientēties pasaulē, kas bagāta ar globāliem izaicinājumiem, tādiem kā pandēmija, klimata draudi, sociālā nevienlīdzība un migrācija.”
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ģirts Dimdiņš, iepazīstinot ar instrumentu studējošo caurviju kompetenču dinamikas novērtēšanai studiju periodā, norādīja, ka to ir iespējams izmantot kompetenču novērtējumu struktūras analīzei, kompetenču novērtējuma salīdzinājumam starp studiju gadiem un studiju līmeņiem, kompetenču novērtējuma salīdzinājumam starp studiju programmām, virzieniem, jomām, kompetenču novērtējuma salīdzinājumam studējošo grupās pēc dažādiem kritērijiem, kā arī sakarību analīzei starp kompetenču novērtējumu un studiju rezultātiem.
Projekta zinātniskā vadītāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene, izklāstot rīcībpolitikas rekomendācijas augstākajā izglītībā studējošo caurviju kompetenču novērtēšanai, uzsvēra: “Nepieciešams stiprināt izpratni, ka studentu un absolventu profesionālās autonomijas priekšnoteikums ir attīstītas jomai specifiskās kompetences un caurviju kompetences. Tāpat studējošo caurviju kompetenču pilnveide jāuzskata par nozīmīgu studiju procesa rezultātu nevis papildu studiju komponentu. Jāstiprina augstskolu un darba devēju sadarbības un partnerības dažādās formās studējošo profesionālās autonomijas veicināšanai.”
Pasākuma laikā notika pirmizrāde režisora Niklāva Rubeņa veidotajai videofilmai “Kāpēc studentam jāapgūst caurviju prasmes?”. Videofilma ikvienam interesentam ir skatāma šeit: https://www.youtube.com/watch?v=aLkK0Xirjcg&t=1s.
Izveidotā metodoloģija nodrošinās augstākās izglītības kvalitātes noteiktu aspektu mērīšanu ar regularitāti ilgtermiņā, lai konstatētu izmaiņas studējošo sniegumā, iniciētu jaunus rīcībpolitikas pasākumus un institucionālā līmenī sniegtu metodoloģisku atbalstu docētājiem studiju rezultātu formulēšanā. Vienlaikus iegūtie dati tiks iekļauti izglītības kvalitātes izmaiņu monitorēšanā un augstākās izglītības institūciju snieguma vērtēšanā, tai skaitā augstākās izglītības modernizācijā ieguldīto investīciju un augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanas pasākumu efektivitātes, cilvēkkapitāla attīstības un Latvijas RIS3 mērķu sasniegšanas novērtēšanā.
Pētījumu ar Izglītības un zinātnes ministriju noslēgtā sadarbības līguma ietvaros veicis Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, taču kopumā tajā tika iesaistīti 27 vadošie pētnieki, pētnieki, eksperti un zinātniskie asistenti no astoņām augstskolām un viena uzņēmuma: Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Groningenas Universitāte Nīderlandē un izglītības uzņēmums „Lielvārds”. Projekta zinātniskā vadītāja ir profesore Zanda Rubene.
Pētījums „Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā” īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”.
