Akadēmiskais centrs
Savukārt būtisku finansiālu ieguldījumu studijām sniedza Latvijas Universitātes fonds un uzņēmums BIOSAN, kas studentiem nodrošināja stipendijas mācību maksai. Lai uzzinātu, kā radās ideja par studiju programmu, kā veicās pirmajiem programmas studentiem un vai šogad gaidāms jauns “epidemiologu iesaukums”, aicinājām uz sarunu profesori Liliānu Civjāni.
Kā radās ideja par epidemioloģijas programmu Latvijas Universitātē?
Ģimenes apstākļu dēļ man pirms vairākiem gadiem bija jāatgriežas Latvijā. Man uzreiz bija skaidrs, ka vēlos strādāt Latvijas Universitātē, taču tajā laikā īsti neredzēju, kā pielietot savas zināšanas. Tā kā pati esmu epidemioloģe, tad uzreiz lūkojos sabiedrības veselības studiju virzienā. Tā kā šādas studijas Latvijā jau ir pieejamas citā augstskolā, tad mums bija jādomā par jauniem virzieniem. Latvijā trūkst gan epidemiologi, gan medicīniskie statistiķi, kas sniedz būtisku ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā. Es izvērtēju, ko dara kolēģi ārzemēs, aprunājos ar rektoru, un nolēmām veidot šādu programmu. Uzreiz vienojāmies, ka studijas būs divās valodās, lai rastu iespēju gan piesaistīt labus starptautiskos lektorus, gan dotu iespēju apgūt zināšanas arī ārvalstu studentiem.
Kāds ir programmas mērķis?
Galvenais, ko mēs gribam, ir “ražot” kvalitatīvus un kvalificētus epidemiologus un medicīnas statistiķus, kuri būs spējīgi ne tikai paši darīt, piemēram, veikt aprēķinus, bet arī nākotnē būtu spējīgi pašapmācīties un pilnveidot savas zināšanas. Šī programma sniedz ļoti plašas zināšanas – mēs mācam vairāk un padziļinātāk nekā citās augstkolās, arī ārzemēs. Mēs gribam, lai studenti kļūst par pētniekiem. Latvijā un pasaules praksē nereti ārsti ir tie, kas veic pētījumus. Taču es uzskatu, ka ārstam ir jābūt idejas ģeneratoram, viņš ir labs speciālists savā jomā, taču nevar vienlaicīgi zināt visu par statistiku un pētījumu metodoloģiju. Pētniecībai ir jābūt komandas darbam, kurā ārsts vai kāds cits speciālists pastāsta par savu ideju, un tad pieslēdzas epidemiologs, kas konkrētāk precizē, kas būtu jāpēta, lai iegūtu rezultātus, viņš veic visa procesa uzraudzību. Savukārt medicīnas statistiķis (kas var būt arī tas pats cilvēks, kas epidemiologs) strādā ar datiem, un visi kopā veic iegūto datu analīzi.
Ar ko atšķiras epidemiologs no sabiedrības veselības speciālista?
Mēs apmācām studentus lasīt zinātnisko literatūru. Epidemiologam ir jāsaprot, kas ir rakstīts, jāveido sabiedrības veselības analīze un jāgatavo vadlīnijas. Sabiedrības veselības speciālists skatās, kas notiek sabiedrībā, viņš ir kontakpersona starp pētniekiem un cilvēkiem. Epidemiologs, savukārt, sniedz padomus sabiedrības veselības speciālistiem, kā un ko darīt.
Šobrīd mēs redzam, ka ir grūti saprast, ko raksta zinātniskajās publikācijās. Daudzi domā, ka saprot, taču nereti kļūdaini interpretē pieejamo informāciju un datus. Tāpēc tieši epidemiologam ir jāsaprot un jāuzņemas atbildība skaidrot zinātnē balstīto informāciju, lai attiecīgi varētu rīkoties.
Šobrīd epidemioloģija daudz izskan sakarā ar Covid-19, kas ir infekciju slimība. Tomēr pēdējās desimtgadēs arvien vairāk pieaug epidemioloģijas loma arī neinfekciju slimību jomā...
Jā, protams. Mēs varam paskatīties kaut vai uz Alcheimera slimību, kas pēdējā laikā kļuvusi faktiski par pandēmiju, un tās izplatība pieaugusi pat trīs reizes. Tieši tāpat var teikt arī par sirds un asinsvadu slimībām, jo agrāk cilvēki dzīvoja mazāk un vienkārši nesagaidīja infarktu vai insultu. Tāpēc epidemiologiem ir svarīgi pētīt slimību izplatību, riska faktorus, lai uzzinātu, kā tikt galā ar slimībām un mazināt to izplatību.
Būtiska loma studiju kvalitātē ir pasniedzējiem...
Mums nav neviena pasniedzēja, kuram nebūtu starptautiska mācību pieredze. Pasniedzēji ir savas jomas speciālisti gan Latvijas, gan pasaules līmenī. Mākslīgais intelekts, neirorevolūcija, digitālā veselība – šie ir daži no tematiem, kas iekļauti mācību programmā.
Kā jūs vērtējat, vai un kā pandēmija ietekmēja mācības?
Jāatzīst, ka bija grūti gan studentiem, gan mums – pasniedzējiem, taču ir jāpielāgojas mācībām attālināti. Mūsu programma ir veidota tā, ka mēs iedziļināmies katru reizi iepriekšējā vielā, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas. Varbūt tas pozitīvais šajā laikā ir tas, ka daļa lekciju tika ierakstītas, un tas sniedza iespēju studentiem vēlāk noklausīties un atkārtot vielu. Iespējams, arī nākotnē šādu praksi varētu daļēji turpināt.
Kā Jūs vērtējat topošo epidemiologu kursa studentus – vai bija pietiekama atsaucība un ieinteresētība?
Es vērtēju ļoti pozitīvi, mums paveicās, jo visi studenti ir ieinteresēti, bet pats galvenais, ko mēs novērtējam - ir motivācija mācīties. Un tā ir jūtama no mūsu studentiem, to atzīst arī visi pasniedzēji. Turklāt man ļoti patīk, ka kursā ir dažāda vecuma cilvēki ar atšķirīgu profesionālo pieredzi un iepriekš iegūto izglītību, tas padara studiju procesu vēl interesantāku.
Kādas karjeras iespējas paver programma absolventiem nākotnē?
Ļoti plašas! Zinātnē un pētniecībā trūkst cilvēki, kuri prot apstrādāt datus, tāpat slimnīcās, kā arī farmācijas industrijā nepieciešami zinoši speciālisti. Profesionāli epidemiologi nepieciešami arī mūsu valsts institūcijām kā Slimību profilakses un kontroles centrs u.c.
Par studijām ir jāmaksā vai ir pieejamas budžeta vietas?
Tā kā programma ir pavisam jauna un ierobežots finansējums, tad šī ir maksas programma. Taču, pateicoties Latvijas Universitātes fondam un mūsu atbalstitājam - uzņēmumam BIOSAN, mums bija iespēja atbalstīt studentus un segt mācību maksu. Svarīgs nosacījums stipendijas saņemšanai bija sekmes mācībās. Tas sniedza papildus motivāciju mūsu studentiem apgūt kursu. Tāpēc jāatzīst, ka tā ir burvīga iespēja cilvēkiem, kuri grib mācīties un kuriem ir motivācija.
Vai plānots turpināt uzņemt jaunus studentus?
Jā! Tā kā šis bija pirmais mācību gads, tad šobrīd apkopojam visus trūkumus un ieguvumus, lai vēl vairāk uzlabotu esošo programmu, un jau šogad plānojam uzņemt jaunus studentus no Latvijas un ārvalstīm.
Kāds būtu Jūsu vēlējums studentiem nākotnē?
Debesis ir jūsu robeža! Visu var, ja tiešām grib! Nav arī vecuma robežas - jebkurā vecumā var mācīties, turklāt mācīšanās samazina arī Alcheimera slimības risku!
Plašāk par studiju iespējām maģistra studiju programmā "Epidemioloģija un medicīniskā statistika": https://www.lu.lv/studijas/fakultates/medicinas-fakultate/magistra-limena-studijas/epidemiologija-un-mediciniska-statistika/.
Studentu pieredze un ieteikumi
Zane Baltāne
Profesionālo karjeru veselības nozarē uzsāku 2008. gadā, tolaik Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā, pēc reorganizācijas - Slimību profilakses un kontroles centrs. Mana pirmā darba pieredze ir saistīta ar Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra darbības nodrošināšanu, sadarbību ar ārstniecības iestādēm par informācijas sniegšanu, kā arī statistikas apkopojumu sagatavošanu un atskaišu sistēmas pilnveidošanu.
Esmu nodrošinājusi C hepatīta un HIV/AIDS pacientu reģistra darbības uzsākšanu. Kā vienu no maniem darba pienākumiem, noteikti vērts pieminēt statistikas datu pieejamības un lietojamības pilnveidošanu, nodrošinot lietotājam draudzīgā un ērtā veidā datu pieejamību Slimību profilakses un kontroles centra Veselības statistikas datubāzē, kā arī nodrošinot atvērtos datus Latvijas Atvērto datu portālā.
Šī studiju programma ir vienīgā Baltijas valstīs, tā ir jaunizveidota programma, līdz ar to pārdomāts saturs atbilstoši mūsdienu un nākotnes vajadzībām. Mana motivācija studijām bija pilnveidot un iegūt jaunas zināšanas pētniecībā veselības nozarē. Turklāt uzticība Latvijas Universitātes kvalitātei - iepriekšēja pozitīva pieredze, ko sniedza zināšanas un prasmes, kas tika iegūtas pamatstudijās, tiek veiksmīgi pielietotas un pilnveidotas ikdienas darbā Slimību profilakses un kontroles centrā.
Novērtēju, ka pasniedzēji ir savas jomas profesionāļi ar starptautisku pieredzi, ar vēlmi dalīties ar zināšanām un pieredzi, uz sadarbību vērsta komanda, kas prot iedrošināt un atbalstīt.
Nodarbībās kā vieslektori tiek pieaicināti savas jomas eksperti ne vien no Latvijas, bet arī no starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas, Roberta Koha institūta.
Jau pirmajā studiju gadā ir iegūtas daudz jaunas zināšanas, studiju kursos teorētiskās zināšanas ir ciešā saskarē ar praksi. Augsti vērtēju, ka tiek sniegtas arī jaunākās tendences epidemioloģijā, pētījumu plānošanā. Tāpat tiek iegūtas zināšanas par tehnoloģiju izmantošanas iespējām pētniecības plānošanā un pētījumu veikšanā. Esmu pārliecināta, ka studiju programma “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” sniegs iespēju iegūtās zināšanas un prasmes izmantot veselības aprūpes jomā. Rekomendētu šo programmu tiem, kuri vēlas analizēt, izvērtēt un sniegt uz datiem balstītus priekšlikumus sabiedrības veselības un veselības politikas pasākumu īstenošanai.
Baiba Brikovska
Akadēmiskā izglītība: LU Tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas ekonomika un vadība - maģistra grāds. Līdz šim esmu strādājusi finanšu sfērā, liela uzņēmuma finanšu vadītāja – manā pārziņā ir budžeta plānošana, nodokļi, algas, grāmatvedība, dažādas atskaites.
Mani interesē medicīna, jo liela daļa no ģimenes ir saistīti ar medicīnu. Tā kā bija liela vēlme mainīt darbošanās nozari, beidzot izlēmu, ka vēlos studēt ar medicīnu saistītā jomā. Domāju, ka epidemioloģija ir nozare, kurā var iekļauties arī pēc karjeras citā sfērā, protams, ja ir interese. Man liekas interesanti pētīt, izzināt cēloņus, apstākļus, kas ir specifiski tieši mūsu reģionam un atrast veidus, kā ietekmēt, piemēram, kādas slimības izplatību.
Domāju, ka programma ir sastādīta ļoti daudzpusīgi. Informācijas ir ļoti daudz, un kursa sākumā likās, ka to visu apgūt gandrīz nav iespējams, bet pateicoties izcilajiem pasniedzējiem, mēs lēnām tuvojamies mērķim, un sapratne par šo zinātni tikai nostabilizējas. Zināšanas visu laiku tiek papildinātas, un progress ir milzīgs.
Esmu ieinteresēta lasīt pētījumus, gribētu atrast to jomu, kuru padziļināti pētīt un saprast. Ļoti vēlētos profesionāli strādāt par epidemiologu. Tā kā priekšā ir vēl viens mācību gads, tad ceru, ka tajā noskaidrosies konkrēta joma, kurā vēlētos darboties visvairāk.
Epidemioloģija ir interesanta, domāju, ka tā var interesēt jebkuras profesijas pārstāvi, ne tikai mediķi vai biologu. Var pievērsties jebkuram jautājumam par sabiedrības veselību, analīzēt jebkuru vecumu, sākot no zīdaiņa līdz senioram. Var pētīt ne tikai konkrēti Latvijas sabiedrību, bet arī jebkuru citu reģionu. Var pētīt pārtikas patēriņa īpatnības, gaisa piesārņojuma ietekmi, ģenētiku… Tā kā tās ir milzīgas iespējas!
Galvenais nenobīties, iet un mācīties!
Laima Grunte
Esmu Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura programmas “Sabiedrības veselība” absolvente. Esmu strādājusi Veselības ministrijā, bet šobrīd strādāju A/S “Grindex”.
Jau ilgāku laiku vēlējos turpināt studijas, kā arī, esot farmācijas nozarē, īpaši sāku interesēties par klīnisko pētījumu jomu un pētniecību kopumā – tā mani aizrauj!
Pirms uzsāku studijas – rēķinājos ar to, ka mācību procesa gaitā būs dažādas aizķeršanās, varbūt pat trūkumi, jo mēs esam pirmais kurss, bet esmu ļoti patīkami pārsteigta par to, cik labā kvalitātē norisinās studiju process, cik vērtīgas ir lekcijas un nodarbības, un cik atsaucīgi ir pasniedzēji un mani kolēģi, neskatoties uz šo pandēmijas pārbaudījumu laiku.
Mans ieguvums ir būt šajā komandā – man apkārt ir ļoti zinoši, spēcīgi un strādāt gatavi cilvēki – tas iedvesmo! Protams, man ir arī liels prieks sadarboties ar pasniedzējiem, kas ir savas jomas speciālisti un gatavi dalīties ar savām zināšanām un laiku, kā arī motivē mūs virzīties un iet tālāk.
Mans turpmākais mērķis ir aktīvi iesaistīties un izmantot iegūtās iemaņas vietējos un starptautiskos pētījumos.
Es ieteiktu šo programmu visiem, kas jūt sevī pētnieka garu jeb zināt un izzināt ir viņu kaislība, jo šī ir lieliska iespēja iegūt kvalitatīvas zināšanas par epidemioloģiskajiem procesiem, pētījumu rakstīšanu, medicīnas tehnoloģijām, medicīnisko statistiku, kas ir tik ļoti nepieciešamas pētniecībā. Šī ir lieliska iespēja nokļūt starp jomas speciālistiem, un varbūt kādu dienu kļūt par vienu no viņiem!
Danija Maļceva
Man ir Rīgas Stradiņa universitātes profesionālais bakalaura grāds studiju programmā “ Sabiedrības veselībā”. Studiju laikā aktīvi piedalījos kā brīvprātīgā tādās organizācijas kā DIA+LOGS un Papardes zieds. Pēdējā universitātes kursā uzsāku darbu Slimības profilakses un kontroles centrā veselības aprūpes statistiķa amatā.
Pieteicos programmai, jo uzskatu, ka epidemiologa profesija ir mūsdienīga un aktuāla, īpaši COVID-19 pandēmijas apstākļos. Tā kā darbā aktīvi palīdzēju ar COVID-19 saistītām lietām, nolēmu, ka būtu labi papildināt savas zināšanas un iemaņas šajā jaunajā un unikālajā programmā.
Programma ir ļoti dinamiska un ļauj apvienot kopā tādas nozares kā epidemioloģija un medicīniskā statistika. Pasniedzēji ir ļoti profesionāli un atsaucīgi. Katrs dod iespēju iegūt izsmeļošu informāciju un pieredzi no savas jomas. Mans ieguvums jau tagad ir tas, ka es uzsāku strādāt sabiedrības veselības analītīķa amatā Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļā, jo šī programma mani pārliecināja, cik ir svarīgi nepārtraukti attīstīties un izmantot visas iespējas šajā dzīvē un gūtu pieredzi.
Mani pārsteidza tas, mūsu programmas vadītāja Liliāna Civjāne ar tik lielu mīlestību un prieku sadarbojas ar mums un virza uz priekšu, motivē un dod visas iespējas apgūt šo programmu uz visiem 100%.
Mans tālākais plāns ir apgūt EPIET (The European Programme for Intervention Epidemiology Training) programmu, kā arī pamēģināt iesaistīties starptautiskos projektos.
Šo programmu es rekomendētu ar jaunām idejām pilniem cilvēkiem, kuriem patīk pētīt un kritiski domāt. Jābūt gataviem atklāt jaunās zinātniskās lietas un pārbaudīt no jauna skata punkta jau esošās zināmās lietas.
Zanda Rozmane
Mani Dabas zinātņu bakalaura grāds ķīmijā un Dabas zinātņu maģistra grāds ķīmijā.
Pieteicos programmai, jo šis bija zelta vidusceļš, lai nākotni saistītu ar sev interesējošām lietām.
Uzskatu, ka programma ir mūsdienīga un interesanta. Studiju laiks ir intensīvs. Lekcijās un semināros īpašs uzsvars tiek likts uz to, lai studenti analītiski izteiktu un pamatotu savu viedokli, ir intensīvas diskusijas. Pasniedzēji ir atsaucīgi, un ir pieredzējuši profesionāļi savās jomās.
Mans lielākais ieguvums ir zināšanas, lai analītiski pamatotu un izteiktu savu viedokli Pati plānoju nākotnē darboties pētniecības jomā.
Rekomendēju apgūt šo programmu, jo tā ir ļoti aktuāla un uz izaugsmi vērsta, turklāt epidemioloģa ir daudzpusīga, interesanta zinātne. Programmas beidzējiem iegūtās zināšanas palīdzēs kļūt par zinošiem epidemiologiem.
Es ar lepnumu varu teikt, ka studēju LU Epidemioloģijas un medicīnas statistikas programmā!
Inese Mauriņa
Man ir maģistra grāds Starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās. Jau teju 10 gadus vadu pacientu organizāciju ParSirdi.lv, organizējot izglītojošas un informatīvas aktivitātes par sirds un asinsvadu slimību profilaksi un ārstēšanu, kā arī aktīvi darbojos globālos pacientu organizāciju tīklos kā Global Heart Hub un FH Europe Patient Network.
Studijas Latvijas Universitātes jaunajā programmā bija likumsakarīgs solis, lai papildinātu ar akadēmiskām zināšanām savu līdz šim vairāk praksē gūto pieredzi sabiedrības veselības jautājumos.
Arvien aktuālāki pasaulē kļūst jautājumi, kas ir saistīti ar cilvēces dzīvildzes palielināšanos. No vienas puses medicīnas sasniegumi palīdz cilvēkiem dzīvot arvien ilgāk un kvalitatīvāk, no otras – rodas jauni izaicinājumi, kas ir saistīti ar veselības aprūpi, psiholoģiskajiem aspektiem, digitālo tehnoloģiju lomu u.tml. Lielais datu apjoms, kas šobrīd pieejams, sniedz mums arvien vairāk un precīzāku informāciju, kas var palīdzēt uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, taču kā tos pareizi un mērķtiecīgi izmantot? Daudzas no atbildēm uz šiem jautājumiem, kā arī zināšanas par pasaulē aktuālāko šajā jomā sniedz Latvijas Universitātes Epidemioloģijas un medicīniskās statistikas programma izcilu vietējo un starptautisko lektoru vadībā.
Mans mērķis ir iegūt zināšanas, kuras varētu praktiski izmantot pētniecībā, kā arī turpinot izglītojošo darbu Latvijas iedzīvotāju veselības labā. Un ir liels prieks, ka jau pirmajā gadā gan man, gan kursa biedriem izdevās saņemt uzņēmuma BIOSAN stipendiju mācībām, kas ir ne tikai nozīmīgs finansiālais atbalsts, bet arī novērtējums labām sekmēm, kas motivē mācīties un tiekties uz izcilību.
Galvenais ir noticēt sev un nepadoties, tad viss izdosies!
Kaspars Liepiņš
Esmu ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē, un ikdienā mans darbs ir saistīts ar primāro veselības aprūpi.
Veselības aprūpe, tostarp sabiedrības veselība allaž ir bijusi manā interešu lokā. Arī ikdienas darbs, līdztekus ārstniecībai un rehabilitācijai lielā mērā ir saistīts ar preventīvu pasākumu veikšanu un plānošanu, tāpēc epidemioloģija ir gan praktiska, gan loģiska nepārtrauktas sevis pilnveidošanas izvēle.
Jāatzīst, ka sākums bija ļoti grūts, bet pirmā sesija šķita kā neieņemams cietoksnis. Vēl tikai uzsākot studijas, programmas intensitātei un ievērojamajam jaunapgūstamās informācijas apjomam pievienojās izaicinājumi, kas saistīti ar attālināto mācību procesu. Un šeit jāatzīst, ka pasniedzēju izcilību lielā mērā raksturo to spēja nodrošināt programmā nosprausto mērķu sasniegšanu visaugstākajā līmenī, vienlaikus nemazinot mūsu kāri pēc zināšanām un prasmēm.
Ir grūti izcelt vienu ieguvumu, jo ieguvumu ir daudz. Skaidrs ir tas, ka zināšanu apvārsnis ir ievērojami paplašinājies un tā allaž ir ļoti laba sajūta, kas ļauj skatīties un saredzēt tālāk.
Man pārliecība ir, ka zināšanu papildināšanai nevajadzētu beigties nekad! Jauniegūtās zināšanas es vēlos likt lietā veselības aprūpes politikas veidošanā un īstenošanā visaugstākajā līmenī.
Es domāju, ka epidemiologs sevī katram pašam ir jāsajūt, un ja tas būs noticis, šī programma nevienam neliks vilties. Saudzēsim paši sevi un mācīsimies līdzās pastāvēt šajā pasaulē, kuru mēs esam ieraduši saukt par savējo!
