Atskats uz 2020. gadu: procesu izpēte, jaunas studiju programmas, akadēmiskā personāla izaugsme

Analizē un pilnveido procesus
Veicot izglītības un zinātnes nozares analīzi, Latvijas Universitāte izstrādājusi izglītības sektora kvalifikāciju struktūru, kā arī izstrādājusi pētījumu par pašreizējo sektora darba spēka pieprasījumu, sektorā strādājošo atalgojumu un ieteikumus skolotāju izglītības pilnveidošanai Latvijā.

Kvalitātes vadības jomā sniegts atbalsts studiju kvalitātes sistēmas pilnveidē, turpināts darbs pie kvalitātes vadības sistēmas un iekšējās kontroles sistēmas attīstības, tostarp uzsākot risku vadības sistēmas, kā arī kvalitātes vadības sistēmas novērtēšanas sistēmas ieviešanu.

Veikta 450 studentu un 237 akadēmiskā personāla pārstāvju aptauja par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē.

Lai modernizētu Latvijas Universitātes studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, veikts studiju programmu satura analītisks pētījums “Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura, struktūras analīze un nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un nepieciešamo prasmju izpēte studiju programmu satura pilnveidei”, kurā izstrādātas rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Uzsākts darbs pie jaunā doktorantūras modeļa, kas paredz, ka Latvijas Universitātes doktora studiju programmas tiks īstenotas vairākos akadēmiskajos centros sadarbībā ar ārējiem partneriem atbilstoši doktora studiju programmas zinātņu nozarei un starpdisciplinaritātei. Tiek izstrādāts šī modeļa koncepts, tā funkcijas, darbības modelis. Izstrādāts projekts doktorantu grantu sistēmas uzsākšanai.

2020. gadā sadarbībā ar uzņēmumu “Fontes Vadības konsultācijas” veikts Latvijas Universitātes amatu funkciju, atalgojuma un motivācijas sistēmu ārējais novērtējums, veikta darbinieku materiālās motivēšanas sistēmas izvērtēšana atbilstoši četrām labā praksē balstītām dimensijām: atalgojuma konkurētspēja darba tirgū, iekšējais taisnīgums, individuālā snieguma ietekme un sociālais taisnīgums.

Sākta Latvijas Universitātes Attīstības stratēģijas 2021.-2027. gadam izstrāde, pēc kā iecerēts sagatavot arī tās ieviešanas plānu. Stratēģijas ieviešanas plānu izstrādā Latvijas Universitāte, iesaistot Senātu, Stratēģijas padomi, Zinātnes padomu, Kvalitātes konsultatīvo komisiju fakultāšu domes un zinātnisko instūtu zinātniskās padomes, sadarbībā ar uzņēmumu “PricewaterhouseCoopers” ekspertu komandu. Izstrādes procesu pārrauga Latvijas Universitātes Stratēģijas izstrādes uzraudzības darba grupa.

Uzsākts darbs pie LU Ekopadomes izveides un pie LU Zaļā rīcības plāna izstrādes. Lai veicinātu studentu un darbinieku paradumu maiņu ikdienā, jau ir uzstādīti pirmie desmit jauni atkritumu šķirošanas punkti LU ēkā Aspazijas bulvārī 5.

 

No idejas līdz projektam
Ar mērķi veicināt veiksmīgu projektu pieteikumu sagatavošanu kā eksaktajās, tā arī humanitārajās un sociālajās zinātnēs Latvijas Universitātē kā pilotprojekts darbu 2020.gada garumā turpinājis LU Projektu atbalsta centrs, akadēmiskajam personālam nodrošinot praktisku atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā.

“LU Projektu atbalsta centrs ir piemērs tam, kā lieliski un augstu profesionāli cilvēkresursi, kuri ir īstajā laikā un vietā, var veicināt akadēmiskā personāla motivāciju sagatavot spēcīgu projekta pieteikumu,” uzsver LU Juridiskās fakultātes asoc. prof. Kristīne Dupate, novērtējot sadarbību ar LU Projektu atbalsta centru kā priekšnosacījumu projekta pieteikuma “Kapacitātes veidošana un izpratnes paaugstināšana neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā” tapšanā. LU Projektu atbalsta centrs 2020. gadu noslēdzis ar trīspadsmit projektu pieteikumu iesniegšanu gan vietējos, gan starptautiskos projektu konkursos, veidojot partnerības 19 valstīs un kopumā pretendējot uz finansējumu vairāk nekā 13 miljonu eiro apmērā.

Pašreiz notiek darbs pie LU Projektu atbalsta centra attīstītības modeļa izstrādes, lai nodrošinātu centra ilgtspēju un tālāku attīstību Latvijas Universitātē  un sniegtu atbalstu ilgtermiņā Universitātes akadēmiskajai saimei.

 

Uzņemti pirmie epidemioloģijas un biotehnoloģijas studenti
Turpinot darbu pie 17 jaunveidojamo studiju programmu izstrādes, 2020. gada vasarā jau ir saņemtas trīs licences jaunām studiju programmām, tostarp kopīgajai ar Rīgas Tehnisko universitāti bakalaura līmeņa studiju programmai “Biotehnoloģija un bioinženierija”, maģistrantūras studiju programmai “Epidemioloģija un medicīniskā statistika”, kā arī doktorantūras līmeņa studiju programmai “Dabaszinātnes”. Jau rudenī pirmie studenti uzsāka studijas divās programmās “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” un “Biotehnoloģija un bioinženierija”.

Kā stāsta LU Bioloģijas fakultātes dekāns asoc. prof. Didzis Elferts, jaunā programma ļāvusi piesaistīt jaunus studētgribētājus, nezaudējot līdzšinējos interesentus, kas izvēlas bioloģijas studijas: “Inovatīvā studiju programma ir unikāla iespēja tiem, kuri, iespējams, būtu svārstījušies, nespējot izlemt par labu bioloģijas vai inženierijas studijām. Sadarbojoties, ar abpusēju interesi no abu augstskolu puses, tapusi programma perspektīvās un pieprasītās jomās, ko arī apliecina studētgribētāju motivācija un to skaits, jau pirmajā uzņemšanas gadā aizpildot teju visas 30 studiju vietas. Turklāt tā ir iespēja specializēties šaurākā jomā jau bakalaura studiju laikā.”

Pērn licencēšanas procesu jau uzsāka arī doktora studiju programma “Vēsture un arheoloģija”, bakalaura studiju programma “Austrumu – Rietumu starpkultūru studijas”, bakalaura studiju programma “Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas”, kā arī maģistra studiju programma “Anglistika”.

“Apzinoties aktuālas tendences humanitārajā izglītībā, līdz ar jaunajām studiju programmām būsim ieguvuši saturiski kvalitatīvas un interesantas studiju programmas, paplašinot gan pašmāju, gan ārvalstu studentu iespējas studēt kā klasiskās filoloģiskās, tā starpdisciplinārās studiju programmās,” norāda LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne profesore Indra Karapetjana.

_{Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne Indra Karapetjana. © Foto: Toms Grīnbergs}

Savukārt 2021. gadā turpinās jau pērn uzsāktais darbs pie studiju programmu izstrādes maģistra studiju programmai “Fizika”, doktora studiju programmai “Teoloģijas un reliģiju zinātnes”, profesionālajai bakalaura studiju programmai “Ģeoinformātika”, bakalaura studiju programmai “Filoloģija”, maģistra studiju programmai “Eiropas valodu un kultūras studijas”, doktora studiju programmai “Valodu un kultūru studijas”, bakalaura studiju programmai “Kultūrvides mantojuma studijas”, doktora studiju programmai “Datorzinātnes un matemātika” un doktora studiju programmai “Sociālās zinātnes”.

 

Jaunas iespējas pedagoģijā un izglītības zinātnēs
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē izstrādātas septiņas jaunas studiju programmas pedagoģijā un izglītības zinātnēs. Līdz ar licences piešķiršanu pērn studētgribētāji uzsāka studijas septiņās jaunveidotās studiju programmās pedagoģijā un izglītības zinātnēs: profesionālajā bakalaura studiju programmā “Skolotājs”, profesionālajā bakalaura studiju programmā “Sākumizglītības skolotājs”, pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs”, 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Skolotājs”, maģistra studiju programmā “Izglītības zinātnes” un maģistra studiju programmā “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai”, kopīgajā doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes”. Šo programmu izstrādē un aprobācijā iesaistījušies 160 eksperti, tostarp LU docētāji, sadarbības augtskolu eksperti, nozares un darba tirgus pārstāvji.

Latvijas Universitātei īstenojot jauno pedagogu izglītības projektu “Mācītspēks” (www.macitspeks.lv) kopā ar  Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un nodibinājumu „Iespējamā misija” Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, uzņemti pirmie 100 projekta dalībnieki, kas 2020. gada rudenī jau uzsākuši studijas vienlaikus ar darbu skolās dažādos Latvijas reģionos, kā arī uzsākta jau nākamo 100 dalībnieku atlase. Pērn maijā rīkota digitālā konference „Skolotājs: misija vai darbs?”, kurā izglītības jomas pārstāvji un sabiedrībā zināmas personas diskutēja par pedagoga profesiju, tās iespējam un izaicinājumiem.

 

Akadēmiskais personāls pilnveido kompetences
Pērn darbu akadēmiskā personāla statusā uzsākuši 22 trešā kursa doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti. Piesaistīti 29 ārvalstu akadēmiskā personāla pārstāvji no Igaunijas, Japānas, Itālijas, Beļģijas, Lietuvas, Vācijas, Čehijas, Šveices un Turcijas. 

Profesionālās angļu valodas zināšanas uzsācis papildināt 71 docētājs, savukārt 132 docētāji jau ieguvuši angļu valodas zināšanu līmeņa sertifikātu. Citus profesionālās pilnveides kursus apmeklējuši 240 docētāji, daudzi no kuriem šo iespēju izmantojuši atkārtoti, dodoties uz vairākiem kursiem. Ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus valstī, kopš 2020. gada oktobra gan angļu valodas, gan profesionālās pilnveides kursi norisinās tiešsaistē, ļaujot kursu dalībniekiem elastīgāk plānotu savu dienaskārtību. Arī nākamos divus gadus akadēmiskajam personālam iecerēts nokomplektēt vēl vismaz 12 grupas angļu valodas zināšanu apguvei un tās apliecinoša sertifikāta ieguvei, sniedzot iespēju pilnveidot angļu valodas zināšanas bez maksas, pateicoties Eiropas Sociālā fonda finansējumam.

Turklāt 14 docētāji pērn stažējušies uzņēmumos un izglītības iestādēs. Arī šogad, neskatoties uz attālināto mācību procesu Latvijas skolās, docētāji aicināti izmantot iespēju stažēties izglītības iestādēs, tai skaitā arī pirmsskolas izglītības iestādēs, specializētajās izglītības iestādēs un sākumskolu klasēs un vispārējās izglītības iestādēs, kā arī pie Latvijas komersantiem.

 

Analizē doktorantūras pieredzi partnervalstīs
Doktorantūras studiju kvalitātes pilnveidošanas projekta MODEST otrajā  gadā ir sagatavots analītisks ziņojums par pašreizējo Eiropas regulējumu Somijā, Latvijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē un stratēģiskajiem dokumentiem, kas attiecas uz doktorantūras studijām. Pērn šai Erasmus+ sagatavots pārskats par doktorantūras studijām un to ietvaru Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā.

Sadarbojoties projekta 14 partnervalstīm, 2020. gadā organizēti astoņi tīmekļsemināri par dažādām doktorantūras tēmām, tostarp par doktorantūras mācību programmas izstrādi un apguvi, par darba vidē balstītām studijām un citi. Tiešsaistē notikusi arī doktorantūras studentu tīklošanās sanāksme.

 

Noslēdzies viedās specializācijas projekts
Lai spriestu par viedo specializāciju un tās nozīmi ekonomikas pārmaiņu veicināšanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, septembrī tiešsaistē norisinājās starptautiska konference, kas bija noslēdzošā aktivitāte projektā “Smart-up Baltic Sea Region”, kurš ir daļa no INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas.

Eksperti dalījās labajā praksē projekta dalībvalstīs, atklāja izdevumu “Baltijas jūras reģions: ceļā uz pārmaiņām ekonomikā, izmantojot viedās specializācijas stratēģijas” un izdevumu “Baltijas jūras reģiona stratēģiskie instrumenti kapacitātes stiprināšanai”. Noslēgumā paneļdiskusijā eksperti sprieda par zinātnes, tehnoloģiju, inovāciju un izglītības mijiedarbību Baltijas jūras reģionā, vienojoties par nākamajiem soļiem.

 

Apmācīs orgānu ziedošanas un transplantācijas jautājumos
Latvijas Universitāte, kuru projektā pārstāv LU Medicīnas fakultāte un LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programma, uzsākusi starptautisku izglītības iniciatīvu orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā - projektu TEODOR (Transeuropean Educational initiative in Organ Donation and Transplantation), kura mērķis ir izveidot apmācību programmas un apmācīt medicīnas speciālistus orgānu ziedošanas un transplantācijas jautājumos Latvijā, Lietuvā un Čehijā. Tajā ar zinātnisko, akadēmisko un praktisko pieredzi dalīsies Spānijas un Zviedrijas eksperti. Pērnā gada izskaņā noslēgts sadarbības līgums un norisinājusies pirmā partneru sanāksme tiešsaistē.

Par LU Attīstības programmu “Ozolzīle”
Ar mērķi nodrošināt mūsdienīgas studiju programmas un pilnveidot jauno speciālistu un pieredzējušā akadēmiskā personāla prasmes un zināšanas sabiedrības ilgtspējīgai izaugsmei, tiecoties kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā, 2018. gada izskaņā tapa Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programma. Programmas pamatā ir šādi Eiropas Savienības struktūrfondu un ERASMUS+ finansētie projekti:

SAM 8.2.1. 1.kārta - "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas";

SAM 8.2.1. 2.kārta - “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē";

SAM 8.2.2. 1.kārta - "Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē";

SAM 8.2.2. 2.kārta - "Latvijas Universitātes studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" motivēts, mūsdienīgs un konkurētspējīgs akadēmiskais personāls";

SAM 8.2.3. "Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē";

ERASMUS+ projekts “Modernization of Doctoral Education in Science and Improvement of Teaching Methodologies (MODEST)”;

ERASMUS+ projekts “Entrance to future education” (EFE);

ERASMUS+ projekts “Understanding, Learning and Improving Soft Skills for Employability” (ULISSE);

INTERREG Baltijas jūras reģiona trasnacionālās sadarbības programmas projekts “Smart-Up Baltic Sea Region” (noslēdzies);

ERASMUS+ projekts "Transeuropean Educational Initiative in Organ Donation and Transplantation" (TEODOR).