Foto: (c) Pixabay.com

Veicot izglītības un zinātnes nozares analīzi, Latvijas Universitāte sadarbībā ar uzņēmumu “Ernst & Young Baltic” izstrādājusi izglītības sektora kvalifikāciju struktūru, kā arī izstrādājusi pētījumu par pašreizējo sektora darba spēka pieprasījumu, sektorā strādājošo atalgojumu un ieteikumus skolotāju izglītības pilnveidošanai Latvijā.

Projekta “Izglītības un zinātnes nozares kvalifikāciju struktūras projekta izstrāde Eiropas Sociālā fonda projekta “Labākās pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” īstenošanai” galvenais mērķis un uzdevums ir izstrādāt izglītības sektora kvalifikāciju struktūras projektu (NKS) dažādu līmeņu izglītības iestāžu darba veicējiem Latvijas Republikā atbilstoši 2016.gada 27.septembra Ministru kabineta noteikumiem nr.633 “Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība” un Valsts izglītības satura centra vadlīniju “Metodiskais materiāls nozares kvalifikāciju struktūras izstrādei” prasībām.

Izpēte atklāja nepieciešamību turpināt darbu ar studiju programmu fragmentācijas mazināšanu izglītības sektorā, kā arī kvalifikāciju struktūru pilnveidi. Tāpat svarīgi ir saglabāt dažādus ceļus skolotāja izglītības ieguvei, t. sk. īsā cikla programmas. Piemēram, jau šobrīd Latvijā pastāv jaunais pedagogu izglītības projekts “Mācītspēks” un profesionālās kompetences pilnveidošanas pasākumi, kā arī 5. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmeņa programmas, kas var atvieglot nepieciešamās kvalifikācijas ieguvi potenciālajiem skolotājiem.

Secināts, ka nepieciešams harmonizēt pedagoģijas programmu saturu gan starp 5. un 6.LKI līmeni, gan starp dažādām viena līmeņa programmām. Tāpat kontekstā ar skolu tīkla reformu, skolotāju trūkumu un skolēnu skaita samazinājumu, nepieciešams apsvērt skolu sadarbības un personāla rotācijas modeļu pilnveidi, lai nodrošinātu efektīvu ierobežoto sektora cilvēkresursu izmantošanu. Papildus nepieciešams apsvērt pieredzes prasību noteikšanu  vairākiem ar skolotāja izglītību saistītajiem amatiem un profesijām.

Projekta mērķa un uzdevuma sekmīgai sasniegšanai tika izpildītas tādas aktivitātes kā sektora funkcionālā analīze sektora ekspertu darba grupās, datu analīze par sektorā strādājošo nodarbinātības līmeni, atalgojumu un pieejamo izglītību, kā arī darba devēju aptauja ar 329 respondentiem par galvenajiem riskiem speciālistu piedāvājumam nākotnē Šo aktivitāšu rezultātā tika izstrādāta NKS.

Projekta aktivitāšu ietvaros tika organizētas arī intervijas ar izglītības sektora ekspertiem tostarp, no augstskolām,  kur turpmāk būs skolotāju izglītības programmas, Izglītības un zinātnes ministrijas, nodibinājuma “Iespējamā misija”, Valsts izglītības satura centra, lai veicinātu integrētu, sekmīgu un efektīvu NKS izstrādi. Izstrādāto NKS paredzēts iesniegt VISC tālākai apstiprināšanai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Projekts ir viena no aktivitātēm, kas norisinās pateicoties Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas īstenotam projektam SAM 8.2.3. ietvaros “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” (projekta nr. 8.2.3.0/18/A/019), ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.

Dalīties