Pilnveido pārvaldību
Ar mērķi pilnveidot Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura kvalitāti, un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku pārvaldību, kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi, vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu, Eiropas Sociālā fonda projektā “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” uzsākti vairāki procesi.
Uzsākta Universitātes kvalitātes vadības sistēmas pilnveide, aktualizējot tādus kvalitātes vadības sistēmas elementus kā kvalitātes politiku, izcilības pieeju, procesu vadību un kvalitātes sistēmas novērtēšanas metodiku.
Noris akadēmiskās ētikas normatīvu pārskatīšana, apzinot turpmākā godīguma veicināšanas gaitu un nepieciešamos uzdevumus LU Akadēmiskā ētikas kodeksa pilnveidei; ir papildināti akadēmiskās ētikas pamatprincipi, kā arī izstrādātas studējošo rīcības vadlīnijas akadēmiskās ētikas pārkāpumu gadījumā. Kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti tiek izstrādāts vienoti Akadēmiskā godīguma vadlīnijas.
Darbu uzsācis Projektu atbalsta centrs, kura mērķis ir kalpot par atbalsta vienību fakultātēm un institūtiem projektu rakstīšanas procesā, lai veicinātu projektu pieteikumu skaita pieaugumu un to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus.
Tapusi pārmaiņu aģentu komanda, kas pulcē ārējus nozaru ekspertus, ar kuru starpniecību par notiekošo Universitātes pārvaldības pilnveides procesos iecerēts vēstīt klātienē interešu grupām.
Pilnveidotas vadības personāla kompetences gan profesionālās angļu valodas kursos, gan tehnoloģiju lietpratībā.
Uzsākta IT stratēģijas iekšējai attīstībai izstrāde, kas fokusējas uz tādām jomām kā studiju vadība, pētniecība un studentu servisi, cilvēkresursi, IT vadība, projektu vadība, finanšu vadība, dokumentu vadība, nekustamo īpašumu vadība, ņemot vērā šo jomu aktuālās vēlmes IT risinājumos.
Ar mērķi izstrādāt izglītības un zinātnes nozares kvalifikācijas struktūras (NKS) struktūru dažādu līmeņu izglītības iestāžu darba veicējiem Latvijā, oktobrī Latvijas Universitāte uzsāka darbu pie projekta “Izglītības un zinātnes nozares kvalifikāciju struktūras (NKS) projekta izstrādes. Paredzēta nozares funkcionālā analīze, nozares pamatuzdevumu un funkciju definēšana, nozares kvalifikācijas līmeņu izstrāde nozares profesijām atbilstoši nozares sektoru vai pamatprocesu analīzes rezultātiem, nozares profesiju un amata līmeņu noteikšana katram veicamajam darbam vai uzdevumam atbilstoši LKI līmeņiem, nozares profesiju, specializāciju un saistīto profesiju noteikšana atbilstoši izglītības iespēju piedāvājumam, profesiju reglamentācijas un papildu prasību noteikšana kvalitatīvai profesionālās darbības veikšanai katrai no identificētajām profesijām.
Aug akadēmiskais personāls
Pilnveides rezultātā Latvijas Universitāte darbu jau uzsākuši 24 doktorantūras 3.kursa studenti un zinātniskā grāda pretendenti. Papildus līdz šim brīdim noslēgti 32 darba līgumi ārvalstu akadēmisko personālu no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Šveices, Spānijas, Itālijas, Dānijas, Zviedrijas, Austrālijas un Japānas.
Vienlaikus pilnveides iespējas izmanto arī Latvijas Universitātes akadēmiskais personāls, kas paaugstina profesionālās angļu valodas zināšanas, iesaistās stažēšanās pasākumos pie uzņēmējiem un izglītības iestādēs, kā arī apgūst un pilnveido kompetences tādās mācībās kā akadēmiskā personāla kompetenču attīstība līderības jomā, akadēmiskā personāla digitālo prasmju attīstība, publiskā runa, runas māksla un prezentēšanas pamati sadarbībai ar industriju un auditoriju, komercializācijas un zinātniskās darbības un publicēšanas prasmes.
Top jaunas studiju programmas
Lai celtu studiju programmu starptautisko konkurētspēju, Latvijas Universitāte uzsākusi darbu pie jaunu studiju programmu izveides: samazinot 39 studiju programmas, to vietā veidojot 17 jaunas.
Kopš projekta “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” uzsākšanas 2019. gadā jau noticis darbs pie 14 jaunu studiju programmu izstrādes. Savukārt piecām no jaunajām programmām jau ir izstrādātas koncepcijas: maģistra studiju programma “Epidemioloģijas un medicīniskā statistika”, bakalaura studiju programma “Biotehnoloģija un bioinženierija”, doktora studiju programma “Dabas zinātnes”, doktora studiju programma “Teoloģijas un reliģiju zinātnes” un maģistra studiju programmai “Fizika”.
Papildus ir noslēgti sadarbības līgumi ar divām Latvijas un vienu ārvalstu partneraugstskolām. Šai laika posmā notikuši pieredzes apmaiņas braucieni kā uz Eiropas Savienības valstīm, tā arī Tuvo Austrumu valsti. Nākamajā projekta gadā - 2020. gadā - plānots virzīt jaunās programmas uz licencēšanu, kā arī uzsākt aprobācijas procesu.
Pedagogu izglītība restartā
Līdz ar nacionāla līmeņa pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte jau 2020. gada vasarā uzņems studētgribētājus jaunveidotajās, kompetenču pieejai atbilstošajās izglītības zinātņu un pedagoģijas studiju programmās, kas izstrādātas sadarbībā ar parneraugstskolu, kompetenču pieejas un skolotāju metodisko apvienību un izglītības tehnoloģiju jomas ekspertu līdzdalību.
Lai risinātu skolotāju trūkumu, jāveicina citu jomu nepedagogu nonākšana izglītības sistēmā un darbā izglītības iestādē. Ar 2020. gadu Latvijā viena gada laikā iecerēts skolās durvis atvērt 100 motivētiem skolotājiem, kuri vienlaikus ar studiju uzsākšanu jaunās pedagogu izglītības sistēmas viengadīgajā studiju programmā “Skolotājs” uzsāks darbu skolā.
Ceļā uz modernu doktorantūru
Līdz ar doktorantūras studiju kvalitātes pilnveidošanas projektu MODEST, Latvijas Universitāte pirmo reizi augstskolas vēsturē ir kļuvusi par vadošo partneri Eiropas Savienības izglītības, apmācību, jaunatnes un sporta jomas programmas ERASMUS+ projektā.
Projekta pirmajā gadā ir veikts pētījums par doktora studiju programmu ieviešanas mehānismiem partnervalstīs, definēti parnesamo prasmju intensīvie kursi doktorantiem un akadēmiskajam personālam, organizēti pieredzes apmaiņas braucieni Eiropas Savienības valstu universitatēs un noorganizēti intensīvi apmācību kursi partnervalstu univeritāšu akadēmiskajam personālam.
Studentcentrēta mācīšanās un pieprasītākās prasmes
2019. gadā projektā EFE (Entrance to Future Education) tika sagatavots metodoloģiskais materiāls elektroniskajā vidē, kā arī tika izstrādāts mācību kurss augstāko mācību iestāžu pasniedzējiem “Studentcentrētas mācīšanās metodes 21. gs. prasmju pilnveidei”. Projektā tika apkopotas mācību metodes, kuras motivē, iedvesmo un aizrauj studentus un kuras attīsta 21. gadsimta darba tirgū pieprasītās prasmes, tādejādi paplašinot pasniedzēju rīcībā esošo mācību metožu klāstu.
Projektā ULISSE (Understanding, Learning and Improving Soft Skills for Employability) 2019. gadā plašā pētījumā no darba sludinājumiem un zinātniskās literatūras tika noskaidrotas pieprasītākās prasmes, ko darba devēji sagaida no saviem darbiniekiem mūsdienās.
Par LU attīstības programmu “Ozolzīle”
Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas pamatā ir šādi Eiropas Savienības struktūrfondu un ERASMUS+ finansētie projekti:
SAM 8.2.1. 1.kārta - "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas";
SAM 8.2.1. 2.kārta - “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē";
SAM 8.2.2. 1.kārta - "Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē";
SAM 8.2.2. 2.kārta - "Latvijas Universitātes studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" motivēts, mūsdienīgs un konkurētspējīgs akadēmiskais personāls";
SAM 8.2.3. "Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē";
ERASMUS+ projekts “Entrance to future education” (EFE);
ERASMUS+ projekts “Understanding, Learning and Improving Soft Skills for Employability” (ULISSE);
ERASMUS+ projekts “Modernization of Doctoral Education in Science and Improvement of Teaching Methodologies (MODEST)”.