Akadēmiskais centrs
Ieguvēji ir visi
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, un vairāki citi skolu direktori, kuri uzņēmuši savās skolās “Mācītspēks” skolotājus, vienprātīgi atzīst, ka no jaunu skolotāju ienākšanas skolās iegūst visi – gan skolēni, gan skolotāji, gan skolu vadītāji.
“Viennozīmīgi iegūst viss kolektīvs, pat, ja kādam tā sākotnēji nešķiet. Jauni skolotāji skolās ir ar augstu pievienoto vērtību, jo viņiem ir atšķirīga dzīves pieredze, viņi ātri mācās jaunas lietas, un viņi nebaidās mēģināt un kļūdīties. Pieredzējušie kolēģi dodas vērot jaunāko kolēģu stundas, lai redzētu, ko tad viņi tur dara, un otrādi – jaunie skolotāji paviesojas arī kolēģu mācību stundās, lai apgūtu ko jaunu no viņiem. Pēc tam tiek pārrunāts stundā redzētais un sarunas gaitā parasti jau notiek dalīšanās veiksmēs, izaicinājumos. Tāpat jaunie skolotāji biežāk izrāda iniciatīvu ieviest kaut ko jaunu un noderīgu skolā,” komentē Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls.
Pieredze nāk ar laiku
Lai gan jaunie skolotāji pieredzi kā pedagogi sāk uzkrāt tikai pamazām, viņiem ir uzkrāta pieredze kādā citā nozarē, kas bagātina mācību saturu. Taču tieši pedagoģiskās pieredzes trūkuma dēļ jaunie skolotāji mēdz sastapties ar izaicinājumiem, kas, atstāti novārtā, var ātri “sadedzināt” jaunos skolotājus. Raivis Pauls atzīst, ka sākumā pieredzes trūkums var ietekmēt pedagogu ikdienu un gaidas saistībā ar jauno profesiju. “Manuprāt, šis pieredzes trūkums izpaužas kā ideālistisks, utopisks skatījums uz skolas dzīvi (es visiem patikšu, visi mani klausīs, visiem patiks mans mācību priekšmets, visiem sanāks labi mācīties…). Kad tas nepiepildās dzīvē, tad mazāk pieredzējušie skolotāji ķeras pie visu izaicinājumu vienlaicīgas risināšanas, tādā veidā ļoti strauji izlādējot savas baterijas,” stāsta Carnikavas pamatskolas direktors. Arī Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga atzīst, ka pieredze nāk ar laiku, tomēr jaunie pedagogi ir parādījuši prasmi pielāgoties un ātri mācīties.
Prasmei pielāgoties darba apstākļiem palīdz arī tas, ka paralēli darbam skolās norit arī studijas, kuru laikā padomu var prasīt pasniedzējiem. Kā norāda darba vidē balstītās studiju programmas "Skolotājs" direktore Latvijas Universitātes asoc. profesore Ieva Margeviča-Grinberga: "Universitātē kopā ar studentiem analizējam problēmu risinājumus, kas izmantoti skolās. Darbs vienlaikus ar studijām dod iespēju augstskolā apgūto uzreiz izmantot praksē, attīstot savu pedagoģisko kompetenci, izglītības iestādē saskaroties ar ikdienas izaicinājumiem."
Svarīgs mērķtiecīgs atbalsts
Abu uzrunāto skolu direktori norāda, ka pieredzes bagātie pedagogi parasti neatsaka palīdzīgu roku jaunajiem, un nodod savas zināšanas tālāk. “Pieredzējušie skolotāji ļoti var palīdzēt jaunajiem skolotājiem ar savu emocionālo labestību un iedrošinājumu, lai viņu enerģija netiktu iztērēta pārāk ātri,” uzsver direktors Raivis Pauls.
Arī Ilze Rozenberga piekrīt, ka pedagogi, kas jau ilgus gadus strādājuši skolā, daloties ar savu pieredzi, jaunajiem skolotājiem sniedz ne tikai praktisku palīdzību ikdienas darbā, bet atbalsta arī emocionāli. Viņa arī piebilst: “Būtiski ir palīdzēt iejusties kolektīvā, izprast pedagoga ikdienas darba nianses un to, kā visefektīvāk risināt dažādas situācijas. Protams, kolēģi sniedz arī metodisko atbalstu, dalās ar materiāliem un vēro jauno skolotāju mācību stundas, sniedzot atgriezenisko saiti.” Skolu mentori, kas “Mācītspēks” ietvaros tiek piešķirti katram jaunajam pedagogam, ir pieejami, lai pārrunātu aktuālās problēmas skolā, vērotu jauno skolotāju vadītās stundas un palīdzētu risināt steidzamākos jautājumus.
Savukārt nodibinājuma “Iespējamā misija” kuratori, kas arī ir pieejami projekta “Mācītspēks” skolotājiem, atbalsta viņus ceļā uz profesionālās izaugsmes mērķiem, gan palīdzot tos definēt, gan konsultējot skolotājus to sasniegšanā, kā arī neļaujot ikdienas rutīnā no tiem novirzīties. “Kuratora vadītās profesionālās pilnveides grupas ir lielisks atbalsts, drošības spilvens un ideju krātuve katram jaunajam skolotājam, jo grupas ietvaros ikviens labprāt dalās ar paša piedzīvoto skolā, saviem sasniegumiem, izaicinājumiem, kā arī gūst iedvesmu, jaunas atziņas un idejas, ko turpmāk izmēģināt savā pedagoga darba ikdienā,” atzīst vecākā kuratore Ruta Zaharova.
Projektu “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija”, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Pieteikuma anketa un plašāka informācija par projektu “Mācītspēks” un citām pedagoģijas studiju iespējām pieejama www.esiskolotajs.lv. Projekts “Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros.
