Academic Centre
“Es atceros vairākas epizodes no saviem skolas laikiem. Piemēram, simpātisks likās fizikas skolotājs. Tā bija kāda septītā klase, kad sāka mācīt fiziku. Viņš bija tāds ļoti stingrs, bet tai pat laikā cilvēcīgs. To grūti izskaidrot. Viņa stundās mēs visi bijām izmainījušies. Viņš puišiem prasīja vilkt kaklasaites, ļoti galanti izturējās pret meitenēm. Ļoti netipisks skolotājs tam laikam – tāpēc arī tā piesaistīja, lai gan fizika man toreiz ļoti nepatika,” tā atceras finanšu sfērā strādājošā Ilze Vanaga. Viņas novēlējums jaunajiem skolotājiem – nezaudēt to “dzirksteli” un motivāciju, kuras dēļ izlemts strādāt šajā profesijā. “Esmu tik daudz skolotājus redzējusi, kuri dusmojas par to, kāds viņiem ir pašreizējais dzīves stāvoklis. Viņiem droši vien skolā vairs nevajadzētu strādāt. Nepieciešams, lai cilvēkam darbs sniedz piepildījumu, dara laimīgu un uz darba vietu dodas ar prieku. Lai tādi skolotāji ir mūsu vidū, lai saglabā to motivāciju!” viņa piebilst.
Savukārt Emīls Jekimovs, kurš pašlaik studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par sporta skolotāju, uzskata, ka izcilam skolotājam jābūt profesionālam, zinošam savā jomā un jāprot komunicēt ar skolēniem, lai ar viņiem ne tikai nodibinātu ciešāku saikni, bet arī iegūtu cieņu skolnieku acīs. “Esmu izvēlējies mācīties par sporta skolotāju, jo visu dzīvi esmu bijis saistīts ar sportu. Pēc vairāku, dažādu sporta veidu izmēģināšanas, izvēlējos volejbolu – pēc studijām vēlos dalīties pieredzē ar skolēniem. Lielākais izaicinājums mūsdienu skolotājiem noteikti ir kompetenču izglītības sistēma un skolēnu attieksme pret mācībām.”
“Jābūt pretimnākošam, jāpieņem arī skolēnu atšķirīgie viedokļi,” tā sapņu skolotāja tēlu komentē Kristīne Daina Umperoviča, kura pašlaik mācās Madonas Valsts ģimnāzijā. Viņai piekrīt arī vecākā māsa Laura Līva Umperoviča, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 2. kursa studente, piebilstot, ka skolotājam jābūt atvērtam un saprotošam arī pret skolēnu ārpusstundu aktivitātēm. Laura Līva arī ir apsvērusi iespēju būt par pedagogu: “Kad mācījos 12. klasē, apsvēru mācīties par latviešu valodas skolotāju, bet man bija nesaskaņas ar manu tā brīža skolotāju, tādēļ atmetu ar roku, tomēr joprojām domāju, ka varētu būt sporta skolotāja.”
Madonā dzīvojošā klientu apkalpošanas speciāliste Jana Rudīte salīdzina dažādu paaudžu skolotājus: “Lielākais izaicinājums mūsdienās noteikti būtu tas, ka ir jācenšas skolēns piesaistīt pie konkrētās mācību vielas. Šobrīd vairs nevaram “pliku vēsturi no grāmatas” iemācīt skolēniem, visas zināšanas jābalsta uz kādām tehnoloģijām. Tas ir kaut kas tāds, kas jaunajiem skolotājiem nāk pašsaprotami, tomēr vecākiem tas ir jāapgūst pašiem. Daži skolotāji vēl ir no vecās paaudzes, kad viss bija jāraksta ar roku un glītrakstā. Tā pati vecā krīta tāfele vairs neder nevienam, visam paralēli jābūt saistītam ar jaunākajām tehnoloģijām, kas dažreiz šķiet ļoti izaicinoši,” Jaunajiem skolotājiem Jana novēl pacietību, jo tas, viņasprāt, mēdz būt aktuālākais iemesls, kādēļ cilvēki tomēr neizvēlās šo profesiju.
Līdz šī gada 2. aprīlim dažādu jomu profesionāļus ar jau iegūtu augstāko izglītību aicina pieteikties dalībai skolotāju izglītības projektā “Mācītspēks”, lai darba vidē balstītās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Šogad īpaši pieteikties aicināti profesionāļi, kuri vēlas kļūt par latviešu vai otrās svešvalodas (vācu, franču u.c. valodu), kā arī STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Pēc veiksmīgi izturētas atlases katram no 100 topošajiem skolotājiem tiks piedāvāts pedagoga darbs kādā no Latvijas skolām.
Pieteikuma anketa un plašāka informācija par skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks” pieejama mājaslapā https://macitspeks.lv/, savukārt informācija par veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā pieejama https://esiskolotajs.lv/ .
Par projektu “Mācītspēks”
Projektu “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Projekts “Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros.
