Lai veicinātu Latvijas Universitātes (LU) izaugsmi kā Latvijā, tā aiz tās robežām un lai modinātu vēlmi pilnveidoties savai saimei, veidojot augstskolu par aizraujošu vietu studijām un pētniecībai, Latvijas Universitātē 2018. gada beigās izveidota Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programma jeb LU Attīstības programma "Ozolzīle".

Augt ir dabiski

Esot ceļā uz Latvijas Universitātes nosprausto mērķi – kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā, ieņemot vietu starp Eiropas pētniecības un inovāciju centriem, ir svarīga studiju kvalitāte, zinātnes izcilība un zinātniskās un akadēmiskās kapacitātes stiprināšana.

“Latvijas Universitātei jāspēj sekot sabiedrības pieprasījumam, ko nosaka globāla un nacionāla līmeņa tehnoloģiskās un metodoloģiskās pārmaiņas, lai sasniegtu iecerēto mērķi, vienlaikus nodrošinot atbilstošu izglītības kvalitāti,” skaidro LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā profesore Ina Druviete. “Lai mērķi tiktu sasniegti, uzsākts nopietns darbs pie esošo studiju programmu satura, pārvaldības procesa uzlabojumiem, kvalitātes vadības sistēmas pilnveides, akadēmiskā un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanas.”

Pārmaiņu procesu virzīšanai pērn rudenī izveidota Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programma. Programmas vadītāja Jūlija Stare uzsver: “Augt nozīmē attīstīties. Jaunizveidotā Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programma ir vērsta uz pārmaiņām kā dabisku izaugsmes procesu un sakņojas LU misijā - veidot pamatu Latvijas kultūras, sabiedrības un ekonomikas izaugsmei, LU mērķī - kļūt par vienu no vadošajām zinātnes augstskolām Baltijas un Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā.”

Programmas darbības divi pamata virzieni ir studiju un institucionālā attīstība. Viens no mūsu kopīgiem uzdevumiem Universitātes saimē ir nodrošināt studējošos ar kvalitatīvām, daudzpusīgām un konkurētspējīgām studiju programmām. Tas sevī ietver tādas būtiskas pilnveidojamas komponentes kā studiju programmu saturs (sadrumstalotība, studiju kursu kvalitāte, atbilstība darba tirgus vajadzībām, vispārpielietojamās prasmes, sadarbība ar universitātēm Latvijā un ārvalstīs u.c.), studiju sasaiste ar pētniecību, studiju programmu struktūra un pārvaldība, akadēmiskā un administratīvā personāla kompetences, internacionalizācija. Otrs būtisks programmas virziens ir institucionālā pārvaldība, kas ietver vadības personāla kompetenču pilnveidi, kvalitātes vadības sistēmas, finanšu vadības sistēmas un IT sistēmu attīstību.

Programmā iekļautie projekti katrs atsevišķi un visi kopā aptver visus iepriekš minētos studiju kvalitātes un pārvaldes pilnveides programmas mērķus un sniegs būtisku ieguldījumu to sasniegšanā. Programma ir atbalsta instruments jau iesāktajiem pilnveides procesiem un ir pamats jauniem attīstības virzieniem.

 

Pārmaiņas kā daļa identitātes


“Daudzās pasaules valstīs šobrīd aktīvi strādā pie izglītības, tostarp augstākās izglītības, sistēmas reformas jeb drīzāk pielāgošanas jaunajām prasībām gan no darba tirgus, gan no skolēnu un studentu mācīšanās un mācīšanas perspektīvas,” norāda LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Dr. ģeogr. Gunta Kalvāne. “Līdzās projektam “Skola2030”, Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmu saskatu kā lielu soli mūsdienīgas izglītības sistēmas virzienā. To saku ne tikai kā akadēmiskā personāla pārstāvis nozarē, bet arī kā vecāks. Šīm pārmaiņām ir jākļūst par katra Latvijas Universitātes darbinieka identitātes daļu ar kopīgu redzējumu un darbību.”

Pārstāvot zinātnieku saimi, Gunta kā būtisko darāmo darbu sarakstā norāda birokrātiskā darba apjoma samazināšanu, ko palīdzētu sekmēt atbalsts zinātniekiem projektu pieteikumu izstrādē un īstenošanā, kā arī piemēroti e-vides risinājumi, lai 100% var koncentrēties pētniecībai, un, otrkārt, līdzsvaru starp zinātnisko un akadēmisko darbu, palīdzot to panākt ar pienācīgu atalgojumu abās jomās. Plašāk lūkojoties, zinātnes laukā būtiski ir tuvināties darba tirgus prasībām, veidot ciešāku starptautisko sadarbību un īstenot starpnozaru pētniecību, paturot prātā ilgtspējīgas attīstības nostādnes un tiecoties uz inovācijām.

Daloties pieredzē pēc prakses laika Aalto Universitātē Somijā, kur Guntai bija iespēja piedalīties klātienē darba grupas sapulcē jaunās Universitātes stratēģijas izstrādē, svarīgākais novērotais bija koprades fakts, ka šīs stratēģijas izstrādē piedalās visu līmeņu “spēlētāji”. Tā panākot, lai rezultāts ir svarīgs ikvienam, ne tikai augstskolas vadībai.

Uzsākot pārmaiņas, kā viens no stratēģiskajiem partneriem ieceru pilnveidē bija LU Studentu padome, gūstot priekšstatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem augstskolā un ļaujot līdzdarboties arī to īstenošanā. Studentuprāt, šī sinerģija ļauj veiksmīgāk sasniegt mērķus studiju modernizācijas jomā.

“Mūsdienās studentam ir svarīga studentcentrēta izglītība, kas ļauj tam līdzdarboties un sniegt konstruktīvu kritiku, zinot, ka tā tiks ņemta vērā. Uzsāktajās pārmaiņas par prioritātēm mēs uzskatām iekšējās elektroniskās sistēmas un vides pilnveidi, sakārtošanu un salāgošanu atbilstoši mūsdienu studentu prasībām. Nepieciešams nodrošināt tādu e-vidi, kur studentam ir iespēja līdzdarboties, sākot no pieejamo resursu viedokļa līdz pat studenta un pasniedzēja sadarbībai: no tiešsaistes pārbaudījumiem līdz īsiem videomateriāliem vai saziņai forumā,” uzsver LU Studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte, esot pārliecināta, ka būtisks pavērsiena punkts būs arī iecerētais audits, kas paredzēts pārvaldības pilnveides programmas laikā. Tas ļaus izprast un pilnveidot finanšu un personāla resursu izlietojumu.

 

Aizraut ar saturu un talantiem


Par nepieciešamību pilnveidoties, signalizēja arī LU Absolventu klubs. Jau pirmajā dibināšanas gadā 2016. gada rudenī notika domnīca “LU ceļš uz izcilību”, spriežot trīs virzienos - starptautiskā konkurētspēja, zinātnes augstskola un diploma vērtība darba tirgū. LU Absolventu kluba vadītājs Mārtiņš Brencis uzsver: “Studiju kvalitāti raksturo nepārtraukts uzlabošanas un pilnveidošanas darbs augstskolā. Turklāt neiztrūkstoši vajadzīga arī drosme kritiski izvērtēt paveikto. Pašlaik ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Latvijas Universitātei radušās plašākas iespējas sakārtot un modernizēt studiju procesu un pārvaldību.”

Nav apšaubāma nepieciešamība turpināt Akadēmiskā centra attīstības programmu ieguldījumiem infrastruktūrā, kura būs labs veids, kā samazināt fakultāšu nošķirtību, veicinot kopības sajūtu, taču nedrīkst aizmirst par to, ka uzbūvētais un iekārtotais jāpiepilda ar aizraujošu saturu. “Ja nebūs pievilcīgs studiju un pētniecības saturs un ja nebūs aizrautīgi pasniedzēji ar nozares viedokļu līderiem tajā skaitā, modernās, labi aprīkotās telpas nenodrošinās Latvijas Universitātes izaugsmi,” pārliecināts Mārtiņš. Lai tā nenotiktu, būtiski ir neaizmirst par diviem svarīgiem “mājasdarbiem”. Pirmkārt, rūpīgi jāstrādā pie starptautiski eksportspējīgu programmu attīstības vai izveides, vienlaikus gan ārvalstu studentu piesaistei, gan starptautiskas izglītības nodrošināšanai Latvijas studentiem.  Otrkārt, jāveicina akadēmiskā personāla atjaunotne, jaunu pasniedzēju un nozares lietpratēju piesaiste, kuri būs priekšnoteikums programmu spēkam. 

“Nākotnes vīzijai jābūt uz galda vai vismaz prātos jau šodien. Tāpat sarūkot studētgribētāju skaitam, ir vērts domāt par piedāvājumu tiem, kam jau ir augstākā izglītība. Tā ir iespēja tapt Latvijas Universitātei par tālākizglītības vai mūžizglītības centru,” piebilst Mārtiņš.

Tāpat arī LU Medicīnas fakultātes dekāns Valdis Folkmanis ir pārliecināts par nepieciešamību docētāju pulkā būt vislabākajiem jomas speciālistiem: “Studentus jāapmirdz “zvaigznēm” – docētājiem, kas teorētiski un praktiski ir stipri. Līdz ar labākajiem docētājiem pie mums nāk studenti. Ir svarīgi sagatavot ne tikai zinošu mediķi, bet tādu, kas spēj strādāt ar pacientu personalizēti. Tas iespējams tad, ja jau studiju laikā ar studentu strādā personalizēti.”

Lai pilnveidotu akadēmiskā personāla kompetences, LU Medicīnas fakultātes mācībspēki pašreizējo projektu ietvaros bagātina savas angļu valodas prasmes, apgūst mūsdienīgu pedagoģisko didaktiku, dodas vieslekcijās uz ārvalstu partneraugstskolām, stiprinot starptautisko sadarbību. “Šaurībā nevar izdomāt plašas domas, bet plašums ļauj attīstīties arī sapņiem. Divdesmit gadu laikā šī ir pirmā vēsturiskā iespēja, kas ļauj ievērojami uzlabot darbu. Torņakalna jaunās telpas ļauj strādāt starpnozaru līmenī, sadarbojoties fakultātēm un institūtiem, kas atrodas turpat. Ir izcila vieta, ko piepildīt ar pievilcīgu saturu studijās un pētniecībā. Par šīm jaunajām iespējām esam patiesi pateicīgi universitātes
administrācijai, jo īpaši rektoram Indriķim Muižniekam.”

 

Stūrakmens modernai izglītībai


Par stūrakmeni modernas izglītības sistēmai Mārtiņš Brencis nosauc arīdzan pedagoģijas izglītības pārveidi. Šis process jau aizsācies, Latvijas Universitātei kopīgi ar partneraugstskolām - Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju - izstrādājot jaunās studiju programmas izglītības un pedagoģijas jomā. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Malgožata Raščevska stāsta: “Pārmaiņas ir nepieciešamas, jo skolās trūkst jaunu speciālistu, kas būtu apguvuši mūsdienīgas, kompetenču pieejā pamatotas metodes un varētu intensīvāk veicināt jaunu mācību priekšmetu strandartu ideju ieviešanu vispārējā izglītībā. Tādā izglītībā, kas akcentē skolēnu caurviju prasmes: pašizziņ un pašvadību; domāšanu un radošumu; sadarbību un līdzdalību; digitālās prasmes. Likumsakarīgi, ka jāpārskata skolotāju iepriekšējo studiju programmu saturs un studijās izmantotās metodes, lai tās labāk kalpotu jaunās paaudzes skolotāju sagatavošanai.” Tādejādi jaunie skolotāji būs spējīgāki radīt labākus nākotnes risinājumus mācību procesa un vides attīstībai iekļaujošas izglītības kontekstā. 

Latvijas Universitātes vadībā tiek izstrādātas piecas studiju programmas. Tā ir pamatstudiju skolotāju profesionālā programma, kurā varēs studēt dažādu priekšmetu skolotāji. Vēl divas izglītības zinātņu maģistra studiju programmas: “Inovatīvas izglītības tehnoloģijas un dizains” un otra programma, kur varēs iegūt papildu dziļākas zināšanas vairākos moduļus: pedagoģijas, izglītības vadībā, cilvēku uzvedībā, iekļaujošā izglītībā un skolotāju profesionālās kompetences pilnveides jomā. Top arī 2. līmeņa profesionālā studiju programma ar pedagogu izglītības iegūšanu gada laikā.  Cits risinājums būs LU doktora studiju programmai, kas turpmāk būs kopīga četru augstskolu studiju programma, kur katra augstskola piedāvās pētniecību noteiktā specializācijas jomā. To aprobācija sāksies 2020. gada rudenī, bet akreditācija plānota 2022. gadā.

           

Share